Tāpat kā uz daudziem citiem pārtikas produktiem, arī uz piena produktiem karotītes kvalitātes zīme norāda, ka tie ir izgatavoti atbilstoši visiem tehnoloģisko procesu nosacījumiem. Tā ir garantijas zīme, ka šīs prasības tiek ievērotas diendienā, sākot no piena savākšanas līdz pat gatavam produktam. Tā ir pārliecība gan mums pašiem, gan mūsu klientiem – karotīšu produkti top atbilstoši visiem nosacījumiem, kādi jāizpilda, lai saražotu veselīgu un drošu pārtiku.

Atkāpes no kvalitātes netiek pieļautas

Parasti uzņēmumos ir vairākas kvalitātes vadības sistēmas kā ISO, HACCP u. c., bet karotītes ir papildu uzraudzības sistēma. Piemēram, visos posmos ir jānodrošina noteiktas temperatūras ievērošana. Katrs no zemnieka, kooperatīva vai cita piena piegādātāja iepirktais svaigpiena daudzums tiek pārbaudīts, pirms tas nonāk līdz tālākai pārstrādei.

Piemēram, mēs pārbaudām somatiskās šūnas, baktēriju kopskaitu, sasalšanas punktu un inhibitorus. Tie ir vai nu kādu antibiotiku, vai citu zāļu atliekvielas, kas var nokļūt pienā, ja dzīvnieks bijis slims un ticis ārstēts. Ja saimnieks domā, ka piens no neveselas gotiņas nemanīts aizies kopējā katlā, tad tā vis nav – ar mūsdienu metodēm šādas mahinācijas tiek ātri atklātas. Arī sasalšanas punkta pārbaude ir svarīga, lai izskaustu negodīgu saimnieku vai šoferu mēģnājumu palielināt piena daudzumu, piejaucot ūdeni. Tas viss tiek stingri kontrolēts.

Ja tiek konstatēta kāda neatbilstība, kas notiek ļoti reti, tad neatbilstošais piena daudzums tiek utilizēts. Visas izmaksas sedz vainīgais saimnieks, un arī to paredz karotīšu uzraudzības sistēma. Visi ražotāji tajā ir ieinteresēti un to atbalsta, jo tādā veidā varam izķert neatbilstības. Tā nav obligāta prasība citos noteikumos, bet Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas dalībniekiem no katras svaigpiena tilpnes tiek paņemts paraugs. Līdz ar to, ja koppienā konstatējam neatbilstības, kā likums noķeram vainīgo.

Derīguma termiņam ņem signālparaugu

Vēl viens no svarīgiem posmiem ir precīza tehnoloģiskā procesa ievērošana, dokumentēšana un produktu saglabāšana dzīves cikla derīguma termiņa ietvaros. Uzraudzības ķēde ir tik smalka, ka varam to pārskatīt un pārbaudīt, ja pēkšņi ir kādas pretenzijas no klienta vai tirgotāja puses par derīguma termiņu. Ja, piemēram, produktu palete dažas stundas ir nostāvējusi temperatūrā, kas augstāka par + 6 grādiem, vai pat tiešos saules staros, tas produkta derīguma termiņu var saīsināt.

Patērētāji kļūdas nepiedod, tāpēc ražotāju ieinteresētība saražot iespējami labāku produktu ir ļoti augsta, un karotītes ir viens no instrumentiem, kas ar papildu prasībām palīdz šo uzdevumu sasniegt. Karotītes pircējam atgādina, ka produkts ir dabīgas izcelsmes, ka tas ir veselīgs. Lielākā daļa piena pārstrādes uzņēmumu, kuru produkcijai ir veikta Zaļās karotītes sertifikācija, paralēli izmanto arī Bordo karotīti, kuras uzraudzība ir tikpat augstā līmenī. Bordo karotītes atšķirība ir tā, ka ražošanā izmantoto Latvijas izcelsmes izejvielu īpatsvars ir mazāks par 75%.

Jauni produkti, jauni izaicinājumi

Ražošanai attīstoties, tirgū ienāk produkti, kas ražoti, izmantojot jaunas tehnoloģiskās iespējas, un tagad populārs risinājums ir paaugstināt olbaltumvielu daudzumu piena produkteim un pievienot dažādas piedevas. Tā ir jauna produktu līnija, kas bez piedevām mūsu garšas uztverē būtu diezgan īpatnēja. Lai garšas kārpiņas apmierinātu, tiek pievienotas dažādas piedevas, piemēram, sulas vai sulu ekstrakti, džemi, ievārījumi, kaltētas ogas, augļi, kā arī linsēklas, graudi, kaņepes u. c. Ir arī šokolādi vai kakao saturoši produkti, kas Latvijā netiek ražoti, kā rezultātā produkts var neatbilst Zaļajai, bet atbilst Bordo karotītei, kura apliecina Latvijas izcelsmi.

Piena nozarē savulaik esam lauzījuši galvu, kā pierādīt Latvijas iedzīvotājiem, ka produkts ir ražots Latvijā, kādas zīmes un norādes likt. Mēs secinājām, ka Latvijā nekā labāka par Zaļo karotīti nav, jo to iedzīvotāji zina vislabāk un šai kvalitātes zīmei uzticas. Ražotāju novērojumi liecina, ka lielai daļai pircēju Zaļā un Bordo karotīte dod papildu uzticamību un pārliecību, ka viņi izvēlas vietējo ražojumu. No ražotāju puses vēlos paviršākos pircējus aicināt pievērst lielāku uzmanību produktu izvēlei, jo latviskais nosaukums ne vienmēr ir garantija Latvijā ražotai precei.

Jānis Šolks,

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs