Daudzi pircēji, kuru ikdienas pirkumu klāstā ir paaugstinātas kvalitātes pārtikas produkti, kas marķēti ar Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi – Zaļo vai Bordo karotīti, nemaz nezina, kāds darbs tika ieguldīts Latvijas Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas izveidē.
Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma tika veidota saskaņā ar Eiropas Savienības regulas prasībām, kas nosaka, ka galaproduktam ir izstrādātas specifiskas prasības, kuras nodrošina produktu kvalitāti, pārsniedzot komerciālu preču standartus attiecībā uz sabiedrības veselību, dzīvnieku labturību un vides saudzēšanu. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu pārbauda neatkarīga kontroles institūcija – Pārtikas un veterinārais dienests, shēma ir brīvprātīga un atvērta jebkuram ražotajam.
Darbs pie šiem kritērijiem nebija joka lieta. Pie viena galda sēdās plašs ekspertu loks, sākot ar nozaru asociācijām, biedrībām, lauksaimniecības un pārtikas nozaru ekspertiem, zinātniekiem, universitāšu mācībspēkiem. Rezultātā 2008. gadā tika izstrādātas prasības pirmajām septiņām produktu grupām, bet 2014. gadā izstrādātie normatīvi tika pārskatīti, pieslīpēti un papildināti ar vēl trim produktu grupām.
Lai shēmas produktus būtu vieglāk atpazīt, par Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi tika nolemts izmantot jau sabiedrībā plaši atpazīstamu logo – Zaļo karotīti. Ņemot vērā, ka liela daļa sabiedrības zināja, ka Zaļās karotītes produkti satur 75 % Latvijas izcelsmes izejvielu, arī izveidojot Nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu, šī prasība tika saglabāta.
Bez ĢMO
Prasības karotīšu produktiem varam iedalīt divās lielās grupās. Pirmkārt, tās ir vispārīgās, kas attiecas uz visiem produktiem, piemēram, karotīšu produkti nesatur ģenētiski modificētus organismus un sintētiskas krāsvielas. Tāpat ar Zaļo un Bordo karotīti marķētie produkti ir ražoti vai pārstrādāti Latvijā un tiem tiek nodrošināta regulāra uzraudzība no Pārtikas un veterinārā dienesta puses, kontrolējot produkta kvalitāti visos pārtikas aprites posmos.
Otrkārt, katrai no karotīšu produktu grupām ir izvirzītas specifiskās prasības, kuras izstrādāt palīdzēja attiecīgā nozare. Stratēģiski prasību izstrādē izvirzījām trīs virsmērķus, lai paaugstinātās kvalitātes kritēriji būtu vērsti uz sabiedrības veselību, dzīvnieku labturību un vides saudzēšanu. Piemēram, olas, kas marķētas ar Zaļās karotītes norādi, ir iegūtas, ievērojot paaugstinātas labturības prasības – putniem izmantota brīvās turēšanas metode vai turēšana kūtī. Savukārt augļiem un dārzeņiem, ja tie tiek marķēti ar Zaļo karotīti, Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības reglamentē, ka produkts ir audzēts atbilstoši integrētās audzēšanas metodei.
Mazāk sāls un cukura
Viens no svarīgākajiem uzsvariem bija uz sabiedrības veselības veicināšanu. Pēc Veselības ministrijas speciālistu ieteikuma tika iekļautas prasības par sāls satura ierobežošanu, par pārtikas piedevu samazināšanu un pievienotā cukura daudzuma samazināšanu. Piemēram, pievienotā sāls saturs 100 g gaļas produktu un to izstrādājumu nepārsniedz 1,25 g. Šīs papildu prasības nozīmē, ka produkti, kas marķēti ar Zaļo vai Bordo karotīti, ir bērnu uzturā draudzīgāki.
Pārstrādes produktiem striktas prasības ir attiecībā uz pārtikas piedevu izmantošanu. Gribu akcentēt pievienotā sāls un cukura daudzuma limitus. Piemēram, Zaļās un Bordo karotītes zīme uz gaļas produktiem un izstrādājumiem apliecina, ka to ražošanā nav izmantotas pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, ārējā izskata uzlabošanai, garšas pastiprināšanai (E620 līdz E640) un vēlamo struktūras īpašību nodrošināšanai. Tāpat ražošanā aizliegts izmantot saldētu, atkausētu un mehāniski atdalītu gaļu, augu izcelsmes olbaltumvielas u. c.
Nepārtraukts darbs pie kvalitātes
Izvirzītās prasības mēs regulāri precizējam un pārskatām, ņemot vērā, ka tehnoloģijas mainās, top dažādi inovatīvi produkti. Aptuveni reizi gadā Ministru kabineta noteikumus Nr. 461 “Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība” papildinām ar jaunām produktu grupām, ņemot vērā ražotāju interesi un vēlmes. Karotītes marķējums uz produkcijas ir kā ceļvedis pircējiem, kas palīdz vieglāk atrast augstākas kvalitātes Latvijā ražotu vai pārstrādātu produkciju.
Patērētāji lielākoties ir dzirdējuši un zina, ka abas karotītes nozīmē Latvijā ražotu produkciju. Zaļās karotītes produktiem vismaz 75 % ir vietējās izcelsmes izejvielas, bet Bordo karotītei pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā. Jāatgādina, ka Bordo karotīte tika ieviesta, jo vietējām izejvielām ir gan sezonāls raksturs un ir gadalaiki, kad tās nav pieejamas, gan arī ir tādas izejvielas, ko paši nemaz nevaram saražot, piemēram, kakao.
Ja ražotāji vēlas iesaistīties Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā un sertificēt kādu no produktiem, tad pirmais solis būtu iepazīties ar produkta kvalitātei izvirzītajām prasībām. Procedūra ir tāda, ka uzņēmējam jāiesniedz pieteikums Pārtikas un veterinārajā dienestā, kas arī būs tā institūcija, kura veiks apsekošanu, pārbaudīs atbilstību un izsniegs sertifikātu. Pēc tam ražotājam jānoslēdz līgums ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju par kvalitātes shēmas norādes lietošanas tiesībām. Uzņēmējiem katru gadu ir pieejams valsts atbalsts par dalību pārtikas kvalitātes shēmā, un ražotāji īpaši novērtē, ka Zaļā un Bordo karotīte sniedz papildu priekšrocības dalībai valsts un pašvaldību iepirkumos.
Ginta Dzerkale,
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas eksperte