Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma

Jaunumi

  • LV.jpg
  • Eglits.png
  • ed-garsigak-ar-karotiti.png
  • 1_20120116154254689.jpg

Izvēloties produktus ar karotīti, atbalstām vietējos ražotājus

23 Nov

Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma nav stāsts par vienkāršu mārketinga triku, par zaļu vai bordo krāsas karoti uz produkta iepakojuma – tas ir stāsts par pārtiku, kuras kvalitāte tiek īpaši uzraudzīta, kurai ir jāatbilst virknei prasību un kura tiek ražota tepat Latvijā.

Zaļā un Bordo karotīte ir vienīgā valsts pārtikas kvalitātes zīme Latvijā, kuru piedevām izstrādāja plašs ekspertu loks, sākot ar nozaru asociācijām, lauksaimniecības un pārtikas ekspertiem, līdz pat zinātniekiem un universitāšu mācībspēkiem. Svarīgākais stāstā par Zaļo un Bordo karotīti ir tas, ka, atbalstot šo kvalitātes sistēmu, mēs popularizējam vietējos pārtikas ražotājus, audzētājus un zemnieku saimniecības.

Mums ir svarīgi, lai Latvijā būtu darba vietas, lai Latvijā būtu ražotnes, lai Latvijā būtu cilvēki, kas mīl savu darbu un ir gatavi ražot un pārdot kvalitatīvu preci. Tas var būt biškopis, maza ražotāja, kura gatavo tortes, zemnieku saimniecība, kas savus lauku labumus apņemas marķēt ar karotītes kvalitātes zīmi, vai tikpat labi liels ražotājs, kas gatavs desmitiem produktu nodrošināt vēl augstākas prasības, nekā paredz Latvijas un Eiropas Savienības normatīvi. Un pārdošanas procesā karotītes kvalitātes zīme uz iepakojuma var palīdzēt pārdot vairāk un atpazīt vietējo produktu.

Ieilgušajos Covid apstākļos ar visu cieņu ir jāizturas pret mūsu ražotājiem, zemniekiem, mūsu lauksaimniekiem. Pirmajā vīrusa vilnī mēs visi labi atceramies tukšos plauktus veikalos, un tas bija pirmais jautājums, kas satrauca daudzus. Tagad varam droši teikt, ka mēs sevi varam pabarot un varam nodrošināt ar kvalitatīvu pārtiku. Nav daudz valstu, kas ir tik priviliģētā situācijā, un par to mums jābūt pateicīgiem mūsu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm.

No valsts puses īpaši vēlos uzsvērt, ka mums ir svarīgi, ko ēd mūsu iedzīvotājs un kāda ir šī pārtika. Jo īpaši svarīgi tas ir, skatoties arī nākotnē un skatoties uz jaunajām Eiropas prasībām, kas attiecas uz Zaļo kursu. Ne velti mūsu lauksaimnieki uzsver, ka jau tāpat saimnieko zaļi un arī Pārtikas un veterinārā dienesta analīžu rezultāti liecina, ka Latvijā nopērkamā pārtika, īpaši vietējā, ir viena no tīrākajām un drošākajām Eiropas Savienībā.

Zemkopības ministrija atbalsta mērķi samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietojumu, vienlaikus nedrīkstam vieglprātīgi iekrist šajā āķī – ir jārod līdzsvars starp integrēto un bioloģisko saimniekošanu, lai līdztekus kvalitātei saglabātos arī augsta ražība un produkcija eksporta tirgiem, jo tikai ar bioloģisko mēs nevarēsim iztikt.

Sabiedriskās domas aptaujas, ko ik gadu organizē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, liecina, ka arvien vairāk ražotāju, īpaši mazo un vidējo, tajā skaitā zemnieku saimniecību, vēlas pievienoties Nacionālās pārtikas kvalitātes sistēmai, viņi ir gatavi pacelt kvalitātes latiņu un veikt nepieciešamo sertifikāciju Pārtikas un veterinārajā dienestā. Un šis solis ir brīvprātīgs, jo ar varu neviens nespiež maksāt dalības naudu, veikt sertifikāciju un ikgadējos auditus.

Uzņēmumi labprātīgi piekrīt šiem izaicinājumiem, jo redz, ka tirgū pieaug pieprasījums pēc kvalitatīvās pārtikas, vienlaikus svarīgs motivators ir valsts un publiskie iepirkumi, kuros valsts kvalitātes sistēmas dalībnieki saņem priekšrocības. Šobrīd ar Ministru kabineta noteikumiem ir reglamentēts, ka vismaz 45% no pārtikas, kas tiek iepirkta publiskajos iepirkumos, ir jāatbilst Nacionālās pārtikas kvalitātes sistēmai. Piemēram, 2019. gadā ir veikti šādi iepirkumi par 130 miljoniem eiro, tātad varam rēķināt, ka liela daļa ir paaugstinātas kvalitātes produktu ar Zaļo un Bordo karotītēm.

Viens uzdevums, kas paveicams kopā ražotājam, zemniekam un lielveikalu tīkliem, lai vietējais produkts būtu labāk pamanāms, lai izskaustu situācijas, ka produkta iepakojums maldina patērētāju. Ideālajā scenārijā, pieejot pie veikala plaukta, būtu vēlams, lai cilvēkam nav jādomā un uzreiz ir skaidrs, ka izvēlas vietējo. Izvēloties vietējo produkciju, panāksim to, ka nauda paliks Latvijā. Kā pārtikas pircējam mums ikkatram jāsaprot, ka viss sākas ar izvēlēm, kuras izdarām. Mūsu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas sektori ir gana jaudīgi, lai Latvijā paši sevi varam nodrošināt ar kvalitatīvu pārtiku, bet viss sākas ar izvēlēm. Vismaz kartupeļiem, burkāniem, sīpoliem un cūkgaļai mūsu iepirkumu grozos noteikti būtu jānāk no Latvijas ražotājiem. Kad jāizdara izvēle, aicinu katru vēlreiz padomāt, vai viņš grib uzturēt itāļu vai latviešu zemnieku, lai mēs būtu bagāta un stipra valsts.

Jānis Eglīts, zemkopības ministra biroja vadītājs

 

 

Atpakaļ
Kā iegūt Karotītes?
Iepazīsties ar noteikumiem
Iepazīstieties ar 2014. gada 12. augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 461 „Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība” (turpmāk – Noteikumi) (pieejami šeit), pievēršot uzmanību šo Noteikumu pielikumiem, kuros minētas konkrētu Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (NPKS) produktu prasības.
Aizpildi iesniegumu PVD
Aizpildiet iesniegumu produktu sertifikācijai Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā katram produktam, ko vēlaties pieteikt dalībai NPKS. Šī iesnieguma veidlapu varat atrast Pārtikas un veterinārā dienesta interneta mājas lapā www.pvd.gov.lv. Iesniegumam neaizmirstiet pievienot izejvielu piegādātāju un produktu saņēmēju sarakstu.
Gaidi ziņu
Pēc visu dokumentu saņemšanas ar Jums sazināsies PVD pārstāvis, lai pārrunātu sertifikācijas procesa tālāko norisi un vienotos par pārbaudes laiku Jūsu uzņēmumā.
Noslēdz līgumu ar LPUF
Pēc pozitīva PVD lēmuma un iesnieguma aizpildīšanu par dalību nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, iesniedziet to LPUF. Uzrādot PVD izsniegto sertifikātu LPUF, ar Jums tiks slēgts Sublicences līgums, kurā atrunāti NPKS norādes lietošanas nosacījumi, kā arī minēts maksājumu apmērs par NPKS norādes publicitātes organizēšanai, apdrošināšanai, reģistra uzturēšanai u.c. izdevumiem.
Pārbaužu veikšana
Saskaņā ar Noteikumiem uzraudzības laikā Jūsu uzņēmuma pārbaude tiks veikta vismaz reizi gadā, savukārt Jūsu izejvielu piegādātāju plānoto pārbaužu biežums tiks noteikts pamatojoties uz risku analīzi.